Nekur nav tik labi kā mājās.

Patriotisms ir atzinīgas jūtas, mīlestība un cieņa pret zemi un kultūru, nevis valsts politikas slavināšana, tāpēc nevar teikt, ka Latvijā nav patriotu. Aptaujas rāda, ka ir zudusi latviešu uzticība politiķiem, bet tas nenozīmē, ka ir sarukusi tautas mīlestība pret valsti.
Par spīti tam, ka Latvijas ekonomiskā situācija ir strauji pasliktinājusies un budžeta samazinājumi skāruši arī izglītību, ne visi studenti ir apņēmušies pamest dzimteni.

Sabīne (20): „Vai es esmu patriote?! Jā, esmu. Ikreiz, kad dzirdu Latvijas himnu, man acīs sariešas asaras un kaklā iesprūst emociju kamols. Pat šajos laikos, kad mums neklājas viegli un lielākā daļa izvēlas doties prom, es izvēlos palikt, jo "nekur nav tik labi kā mājās". Mums visiem vajag sadoties rokās, smaidīt un domāt tikai tās labākās domas un mūsu valsts vienā mirklī atkal uzplauks kā zieds, kurš ir nodzēries dzestra avota ūdeni. Kopā, kopā mēs spējam visu...Tagad galvenais ir nenolaist rokas un nenokārt degunu, šis laiks mums ir dots, lai mēs pārveidotos”

Kristīne (19): „Man patriotisms saistās ar uzticību savai dzimtenei. Sevi uzskatu par patrioti, jo nenododu savu dzimteni un valodu. Latvija ir īpaša ar savu skaistumu, dabas skatiem un atpūtas vietām.”

Šādi domājošu jauniešu Latvijā ir daudz, bet viņi nav satikušies, lai gluži kā Baltijas ceļā sadotos rokās un cīnītos par savas valsts atdzimšanu. Šoreiz Latvijai ir jācīnās nevis par valstisku neatkarību, bet par politisku intelektu, par spēju tautai izaudzināt savu valsti par stipru un varenu.