Klusēsim bērēs.

Oktobrī kultūras darboņu aprindās izskanēja aicinājums 18. novembrī klusēt. Tādējādi valsts varai parādot kāda būtu valsts bez kultūras, nozares, kurai nākošgad paredzēts samazināt finansējumu.

Protams, valsts vīri tiešā nozīmē ieraudzītu savas darbības sekas un nekādu svētku ar teātra apmeklējumu, orķestra spēli vai mūziķu dziedājumu nebūtu, bet vai tajā brīdī mēs neapglabātu arī valsti?

Ne velti pat Latviešu tautasdziesmā skan: "Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādam", banāli, bet patiesi.

Apzinoties, ka mūsu lielākā "bēda" šobrīd ir valsts vara,mums nav jābeidz svinēt savas valsts dzimšanas dienu, mums, savas valsts "radiņiem", jāsanāk kopā, "jāliek tā vara zem akmeņa" un kā senos laikos visiem kopā jācīnās par savas valsts nākotni!

Tautai, un tā ir gan kultūra, medicīna, izglītība, gan vara, valsts svētkos ir jābūt kopā un ar lepnumu, cerību un ticību krūtīs jādzied valsts himna.

Vairāk, kā jebkad, mums ir jārunā, jāmeklē izeja un jātic, ka visiem kopā mums izdosies!